Brassica oleracea var. capitata
Kāposti ir vieni no galvenajiem dārzeņiem Eiropā. To dzimtene ir Eirāzija, taču galvenokārt tos audzē un patērē eiropieši, bet lielākā daļa sugu cēlušās Vidusjūras apkārtnē. Senā Grieķijā lapu kāposti bija plaši izplatīti un iecienīti. Tieši šeit tos sāka plaši atzīt.
Grieķiem kāposti bija skaidrības simbols, tos uzskatīja kā aktīvu pretapdzeršanās līdzekli. «Apēd kāpostu pirms iedzeršanas — nepiedzersies, apēd pēc dzeršanas — izdzenāsi dzērumu.»
Grieķi piedēvēja kāpostiem dziedinošas īpašības, spēju sadziedēt ievainojumus, kā arī ieteica lietot kāpostus pret bezmiegu. Ne mazākā cieņā kāposti bija senajā Romā, kur bez lapu kāpostiem audzēja arī galviņkāpostus, kolrābjus un pat sparģeļu kāpostus. No grieķiem un romiešiem kāpostus audzēt iemācījās arī citas Eiropas tautas, piemēram, ķelti. Vārds kāposts cēlies no senķeltu vārda «kap» — galva.
Kāposti satur:
90 % ūdens
C vitamīnu (Pat vairāk nekā citronosP vitamīnu (uzlabo aknu darbību)
B1, B2, B6 vitamīnus Kāliju. Dzelzi, Kalciju, Fosforu Folijskābi ( īpaši nepieciešama grūtniecēm augļa attīstībai, jaunajām māmiņām) Šķiedrvielas
Glikozi
Fruktozi
|
Komentāri (0)